Mēs dzīvojam nopietnā periodā vides katastrofa daudzo problēmu dēļ, ar kurām saskaras mūsu ekosistēma, un daudzas no tām, šķiet, ar laiku pasliktinās.
Palielināt izpratni par šīm problēmām un to, ko var darīt, lai tās mazinātu kaitīgas sekas līdz ar to kļūst arvien svarīgāka. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mums ir jāapskata daži vides apziņas jautājumi, kas ir jāapspriež.
Saturs
Vides apziņas tēmas, kurām jāpievērš lielāka uzmanība
Starp galvenajām bažām ir:
- Klimata pārmaiņu
- Dabas resursu izmantošana
- Atkritumu ražošana
- Ūdens piesārņojums
- Atmežošana
- pārzveja
- Okeāna skābināšana
- Gaisa piesārņojums
- Ūdens trūkums
- Ilgtspējīga pārtikas ražošana un pieprasījums
- Bioloģiskās daudzveidības samazināšana
1. Klimata pārmaiņas
Klimata izmaiņas ir visnozīmīgākā vides problēma šodien saskaroties ar pasauli, un daudzi zinātnieki un citi profesionāļi to uzskata par mūsu laika nopietnāko un nozīmīgāko vides krīzi.
Publiskas personas, piemēram, Grēta Tūnberga un Als Gors, gadiem ilgi ir brīdinājušas par pieaugošo oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā, kas, pēc dažu domām, varētu izraisīt gadsimtiem ilgu globālās temperatūras pieaugumu.
Diemžēl ir grūti izdomāt, kā rīkoties ar klimata pārmaiņām. 2019. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antonio Gutērress paziņoja: "Mums ir vajadzīgi vērienīgāki un taustāmāki plāni no vairākām valstīm un vairāk uzņēmumu." Visām finanšu iestādēm — valsts un privātajām — noteikti ir jāizvēlas zaļā ekonomika.
Diemžēl ne katra valsts ir pieņēmusi šo domāšanas veidu. Piemēram, Ķīna nepārtraukti ir bijusi atbildīga par vienu desmito daļu no visām klimata pārmaiņām, ko izraisījusi cilvēka darbība Oglekļa īss apraksts.
2. Dabas resursu izmantošana
Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana dabas resursu izmantošanas izaicinājums ir viena no lielākajām vides problēmām, ar ko šobrīd saskaras pasaule.
Gandrīz katra saimnieciskā darbība ir saistīta ar dabas resursu izmantošanu, un daudzi vides aktīvisti kritizē gan pieaugošo plaisu starp bagātajiem un mazāk laimīgajiem, gan arī dažādu resursu ātru izmantošanu.
Piemēram, vienas kopienas ūdens izmantošana var apdraudēt citas kopienas pastāvēšanu vai pat neatgriezeniski mainīt pašu dabu. Lai risinātu šo izaicinājumu, būs nepieciešama tālredzīga plānošana un ietekmes uz vidi apsvēršana.
Kā teikts ANO Vides programmā, “Ziņojums aptver inovāciju potenciālu, ekonomikas izaugsmes pārdomāšanu un pilsētu lomu resursu ziņā efektīvākas ekonomikas veidošanā. Mēs esam vēsturiskas izvēles priekšā par to, kā mēs izmantojam resursus.
3. Atkritumu ražošana
Atkritumu apsaimniekošana un ražošana ir svarīga tēma, kas tiek uzsvērta daudzos rakstos par vides jautājumiem. Attēli ar masīviem peldošiem okeāna gružu plankumiem un atkritumiem piesātinātām straumēm ir pievērsuši uzmanību nepareizi utilizēta plastmasa.
Tāpat, ņemot vērā datoru, perifērijas ierīču, mobilo tālruņu un citas elektronikas raksturīgo vērtību, kas tiek izmesta, nevis pārstrādāta, elektroniskie atkritumi rada risku videi, kā arī neizmanto iespēju. Faktiski, saskaņā ar EPA, tikai aptuveni 25% no visiem e-atkritumiem tiek pārstrādāti.
Turklāt pastāv pārtikas izšķērdēšanas problēma. Rūpnieciski attīstītajās valstīs patērētāji ne tikai izmet lielu daudzumu pārtikas, jo tas izskatās slikti, bet arī ievērojami zaudējumi rodas augšanas cikla sākumā.
Saskaņā ar Journal of Agricultural Science teikto, "kopējie globālie iespējamie zaudējumi kaitēkļu dēļ dažādām kultūrām bija dažādi, sākot no aptuveni 50% kviešu ražošanā līdz vairāk nekā 80% kokvilnas ražošanā."
Paredzamie zaudējumi sojai, kviešiem un kokvilnai ir 26–29%, bet kukurūzai, rīsiem un kartupeļiem tie ir 31, 37 un 40%. Lai novērstu turpmāku spiedienu uz zemeslodi, videi draudzīgas kaitēkļu apkarošanas metodes ir svarīgākas nekā jebkad agrāk.
4. Ūdens piesārņojums
Ūdens pārpilnība uz Zemes virsmas ir iemantojusi iesauku “Zilā planēta”, taču ievērojami mazāk ūdens ir dzerams, nekā varētu domāt no pirmā acu uzmetiena.
Saskaņā ar Pasaules savvaļas dzīvnieku federācijas datiem tikai 3% ūdens uz Zemes ir saldūdens, un divas trešdaļas no tā ir paslēptas zem sasalušiem ledājiem vai citādi nav lietojamas cilvēku vajadzībām. Šī iemesla dēļ 1.1 miljardam cilvēku visā pasaulē nav pieejams tīrs ūdens, un 2.7 miljardiem cilvēku ir ūdens trūkums vismaz vienu mēnesi gadā.
Dzeramā ūdens apgāde ir apdraudēta, jo ūdens piesārņojums, kas saasina situāciju. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules ūdens attīstības ziņojumu 2017, vairāk nekā 80% notekūdeņu visā pasaulē, iespējams, tiek novadīti vidē neattīrīti.
Virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāte turpina pasliktināties, jo palielinās ūdens izplūde notekūdeņiem kas nav pienācīgi apstrādāts. Ūdens piesārņojums ir atbilstoši jārisina, lai mazinātu pieaugošā ūdens trūkuma ietekmi, jo tas būtiski ietekmē ūdens pieejamību.
5. Mežu izciršana
Saskaņā ar NASA datiem meži veido gandrīz vienu trešdaļu planētas teritorijas un ir vitāli svarīgi ekosistēmai kopumā. Piemēram, meži:
- Samazināt oglekļa dioksīda līmeni gaisā;
- Apturēt eroziju;
- Sargieties pret plūdiem.
- Veicināt bioloģisko daudzveidību;
- Piegādājiet kokmateriālus un citus saistītos produktus (piemēram, ogas, sēnes, kļavu sīrupu un izmantojamo mizu).
Diemžēl visā pasaulē dominē mežu izciršana, kas ietver ciršanas metodes, kas ir pārāk izplatītas mazattīstītajās valstīs, un augsnes uzturēšanas trūkums pēc izciršanas veicina apburto loku, kam nepieciešams vairāk koku izciršanas.
6. Pārzveja
Lai gan zveja būtiski neietekmē pārējo Zemi un atbalsta cilvēku populācijas visā pasaulē, sliktas makšķerēšanas metodes var būt pastāvīga negatīva ietekme.
Kā? Deficīts rodas, ja tiek nozvejotas vairāk zivju, nekā populācija spēj uzturēt. Zivsaimniecība var kļūt komerciāli neizdevīga, apdraudēta vai pat izzust, ja šāda nelīdzsvarotība saglabāsies nekontrolēta.
Dažkārt nejauša un netīša nozveja to noved pie tā, nevis konkrētai sugai. Riska zvejniecību var aizsargāt, ieviešot tehnoloģiski sarežģītas zvejas metodes, zvejas tiesības un sabiedrības izglītošanu, kā arī atceļot kaitīgās subsīdijas.
7. Okeāna paskābināšanās
Okeāns aizņem gandrīz vienu trešdaļu no atmosfērā izdalītā oglekļa dioksīda, ko zina tikai daži cilvēki. Vēl mazāk to nezina pieaugošās oglekļa emisijas var ietekmēt arī ūdens kvalitāti, mainot okeāna pH.
Saskaņā ar Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas datiem pēdējo 30 gadu laikā ir “pieaudzis [okeāna] skābums par aptuveni 200 procentiem”, kam ir tūlītēja ietekme uz organismiem, ko dēvē par “čaulas veidošanu”. Pētījumi ir saistījuši šo skābuma palielināšanos ar koraļļu balināšana, rifu mirstība, gliemju bojāeja un ekosistēmas traucējumi.
8. Gaisa piesārņojums
“Iekšā ir smalkas daļiņas piesārņots gaiss, kas dziļi iekļūst plaušās un sirds un asinsvadu sistēmu, izraisot tādas slimības kā insultu, sirds slimības, plaušu vēzi, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības un elpceļu infekcijas” – tā gaisa piesārņojumu raksturo Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Galvenā ir cietā kurināmā izmantošana mājās, transportā, rūpniecībā un ogļu spēkstacijās gaisa piesārņojuma avoti. Gaisa piesārņojuma ietekme atšķiras atkarībā no zemeslodes atrašanās vietas, līdzīgi kā daudziem citiem vides apdraudējumiem.
Lai gan daudzi Rietumu uzņēmumi ir guvuši izpratni par vides ilgtspējību uzņēmējdarbībā, citās jomās tas ne vienmēr notiek. Saskaņā ar PVO datiem gaisa piesārņojuma dēļ “ik gadu Klusā okeāna rietumu reģionā vien mirst aptuveni 2.2 miljoni cilvēku”.
9. Ūdens trūkums
Pasaules ekosistēmas un kopienas labklājība ir apdraudēta ūdens trūkums. Svaiga ūdens krājumi ātri izbeidzas, apdraudot miljoniem cilvēku. Izžūstot ūdens avotiem, tiek nodarīts kaitējums arī ūdens ekosistēmām, kas ir būtiskas bioloģiskajai daudzveidībai.
Lai atrisinātu ūdens trūkumu, sadarbība ir ļoti svarīga. Ūdens saglabāšanu var palīdzēt ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas metodes, tostarp efektīva apūdeņošana un mērena izmantošana. Pelēkā ūdens atkārtota izmantošana un lietus ūdens savākšana ir saprātīgas darbības.
Ir svarīgi izglītot kopienas par ūdens saglabāšanu, lai cilvēki varētu pieņemt saprātīgus lēmumus. Lai globāli risinātu ūdens trūkuma problēmu, būtiska ir starptautiska sadarbība.
Sadarbība un labākās prakses apmaiņa var radīt ūdenssaimniecības plānus, kas darbojas. Kopā mēs varam nodrošināt, ka ikvienam ir godīga piekļuve ūdens resursi un veidot ilgtspējīgu nākotni.
10. Ilgtspējīga pārtikas ražošana un pieprasījums
Pārtikas ražošana un patēriņš radīt būtisku šķērsli vides ilgtspējības sasniegšanai. Pieaugošais pieprasījums pēc pārtikas, jo pieaugošais pasaules iedzīvotāju skaits rada stresu lauksaimniecības sistēmām un videi.
Ir svarīgi izmantot ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes. Tradicionālās metodes kaitē bioloģiskajai daudzveidībai, ūdens kvalitātei un augsnei. Reģeneratīvā lauksaimniecība, permakultūra un bioloģiskā lauksaimniecība veicina veselīgāku augsni, mazāku ķīmisko vielu izmantošanu un ūdens saglabāšanu.
Šīs metodes atbalsta stabilas ekosistēmas un pilnvērtīgākas pārtikas ķēdes. Ir svarīgi uztvert pārtikas atkritumus nopietni.
Trīsdesmit procenti no visā pasaulē saražotā pārtika tiek izniekota, tērējot resursus un palielinot emisijas. Atkritumus un to ietekmi uz vidi var samazināt ar radošu projektu palīdzību, uzlabotu piegādes ķēdes pārvaldību un patērētāju izglītošanu.
Kopīgam darbam ir izšķiroša nozīme. Cilvēki var izvēlēties ilgtspējīgus risinājumus, samazināt atkritumus un atbalstīt reģionālos un bioloģiskos lauksaimniekus. Uzņēmumiem būtu jāievieš ilgtspējīga prakse. Likumdevējiem ir jāievieš noteikumi un atlīdzība par videi draudzīgu lauksaimniecības praksi.
Pārmaiņas veicina izpratne un izglītība. Mudinot cilvēkus uzzināt par ētisku patēriņu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, viņi var pieņemt saprātīgus lēmumus.
11. Bioloģiskās daudzveidības samazināšana
Cilvēku darbības, tostarp pārmērīga izmantošana, piesārņojums, invazīvas sugas, klimata pārmaiņas un biotopu degradācija, ir vainojami pie bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Ekosistēmas cieš, kad sugas izzūd, jo tās zaudē svarīgus procesus, piemēram, apputeksnēšanu un barības vielu apriti.
Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ietekmē gan ekosistēmas, gan cilvēci. Ekosistēmas zaudē spēju sniegt nepieciešamos pakalpojumus un kļūst jutīgākas pret traucējumiem.
Kopienas, kas paļaujas uz bioloģisko daudzveidību lauksaimniecībā, zvejniecībā un tūrismā, saskaras ar tādām problēmām kā pārtikas trūkums, nestabila ekonomika un kultūras mantojuma zudums. Tā rezultātā var izplatīties slimības un sabrukt ekosistēmas stūrakmens sugas izzušana un ekoloģiskie traucējumi.
Lai novērstu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, saglabāšanas darbībām ir izšķiroša nozīme. Būtiski ir saglabāt un atjaunot biotopus, īpaši veidojot aizsargājamas teritorijas. Būtiska nozīme ir arī klimata pārmaiņu seku mazināšanai un ilgtspējīgas zemes izmantošanas prakses īstenošanai.
Valdībām, grupām un kopienām, tostarp pamatiedzīvotājiem, ir jāstrādā kopā. Lai izplatītu izcilu praksi un palielinātu informētību, būtiska ir izglītība un starptautiskā sadarbība.
Secinājumi
Var būt biedējoši lasīt par problēmām, ar kurām saskaras vide, un domāt, ka problēmas ar kosmosa kuģi Zeme nevar atrisināt. Taču mēs varam palīdzēt nodrošināt mūsu pasaulei noturīgāku un ilgtspējīgāku nākotni, palielinot izpratni par šīm problēmām un strādājot kopā, lai rastu risinājumus.
Ieteikumi
- Kāpēc bioloģiskā daudzveidība ir svarīga cilvēkiem?
. - 9 kurināmā elementa trūkumi, par kuriem mums arī jāpadomā
. - Vai medības ir labvēlīgas vai kaitīgas videi? Neobjektīvs pārskats
. - 12 lielākie ugunsgrēki pasaulē un to ietekme uz vidi
. - Energoefektīva ēka: ko tas nozīmē un kā tas palīdz
No sirds kaislīgs vides aizstāvis. Vadošais satura autors uzņēmumā EnvironmentGo.
Es cenšos izglītot sabiedrību par vidi un tās problēmām.
Tas vienmēr ir bijis par dabu, mums ir jāsargā, nevis jāiznīcina.