Ļoti ilgu laiku komercdarbības pamats ir bijis papīrs un tinte. Ir izrādījies neiespējami apgāzt vai pat mainīt šos stingri iesakņojušos ieradumus.
Mūsu ikdienas dzīve ir saistīta ar daudzu lietu drukāšanu, sākot no biroja dokumentiem un attēliem līdz mācību grāmatām un laikrakstiem. Tomēr ir svarīgi padomāt par drukāšanas ietekmi uz vidi.
Drukāšanas apjoms un biežums ir palielinājies, attīstoties tehnoloģijām un kļūstot plašāk pieejamas. Tas ir radījis jautājumus par drukāšanas procesu ekoloģisko ietekmi, kā arī to ilgtspējību.
Birojos visā pasaulē, kuri nevar pāriet uz bezpapīra darbību, drukāšana jāierobežo līdz minimumam.
Saturs
Ievērojama drukāšanas ietekme uz vidi
Šajā rakstā tiks aplūkoti vairāki drukāšanas ietekmes uz vidi aspekti, izskaidrojot gan tās trūkumus, gan iespējamos risinājumus.
- Papīra ražošana un mežu izciršana
- Enerģijas patēriņš poligrāfijā
- Piesārņojums un ūdens patēriņš
- Atrašanās vieta un transports
- Atkritumu radīšana un apglabāšana
- E-atkritumi no drukas iekārtām
- Poligrāfijas oglekļa pēdas nospiedums
- Ilgtspējīga drukāšanas prakse
1. Papīra ražošana un mežu izciršana
Runājot par to, kā drukāšana ietekmē vidi, viens no galvenajiem jautājumiem ir papīra veidošana. Atmežošana rodas no nepieciešamības pēc papīra, jo tiek nozāģēti lieli koku lauki, lai atbrīvotu vietu papīrfabrikām.
Papildus skābekļa piegādei un oglekļa dioksīda absorbcijai koki ir svarīgi vides veselībai. Šo līdzsvaru izjauc mežu izciršana, kas arī veicina bioloģiskās daudzveidības zudums un klimata pārmaiņas.
Tiek uzskatīts, ka aptuveni 35% no visiem novāktajiem kokiem tiek izmantoti papīra ražošanā, lai papīra ražošanas jomu iekļautu kontekstā.
Lai gan varētu pieņemt, ka pašreizējā digitālajā laikmetā papīra lietošana ir samazinājusies, pētījumi liecina, ka pēdējo 20 gadu laikā papīra patēriņš ir pieaudzis par 126%. Tipisks biroja darbinieks gadā izmanto desmit tūkstošus papīra lapu.
Milzīgā slodze, ko šis milzīgais pieprasījums pēc koksnes masas rada mežiem, draud izpostīt daudzu dažādu augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes.
Turklāt ķimikālijas, piemēram, hlora savienojumus, tiek izmantotas koksnes celulozes pārvēršanā papīrā, kas var būt kaitīgs videi, ja ar to netiek pareizi rīkoties.
2. Enerģijas patēriņš poligrāfijā
Milzīgā enerģija, kas nepieciešama, lai ražotu un darbinātu drukas iekārtas, ir vēl viens galvenā vides problēma kas saistīti ar drukāšanu. Elektrība ir nepieciešama drukas iekārtām, kopētājiem un citām ierīcēm, un to bieži ražo neatjaunojamie resursi piemēram, ogles vai dabasgāze.
Pārmērīga enerģijas izmantošana saasina klimata pārmaiņas, palielinot siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Fakts, ka katru gadu tiek izmesti 500 miljoni tintes kasetņu, kalpo kā piemērs atbildīgas tintes un tonera izmantošanas nozīmei.
Izlietoto tintes kasetņu otrreizēja pārstrāde un uzpildīšana ne tikai samazina to kasetņu daudzumu, kas nonāk poligonos, bet arī samazina enerģiju un izejmateriālus, kas nepieciešami jaunu kasetņu izgatavošanai.
Tintes un tonera ražošanas radīto ietekmi uz vidi var samazināt arī, izmantojot pārstrādātas kasetnes vai videi draudzīgus aizstājējus. Plašāku informāciju skatiet arī sadaļā Tonera pārdošana.
3. Piesārņojums un ūdens patēriņš
Lielos daudzumos ūdens ir nepieciešams arī drukas procesos papīra ražošanai un iekārtu apkopei. Ūdens ieguves un apstrādes rezultātā var rasties piesārņojums un ūdens trūkums.
Ķīmiskās vielas, ko izmanto tintes un tonera ražošanā, rada papildu draudus ūdens dzīvotnēm, jo, ja tās netiek pareizi apstrādātas, tās var piesārņot ūdens avotus.
Vienas tonnas papīra ražošanai nepieciešams no 10,000 20,000 līdz XNUMX XNUMX galonu ūdens. Īpaši vietās, kur ūdens ir maz, šī milzīgā ūdens izmantošana apgrūtina saldūdens krājumus.
Bez tam, notekūdeņiem drukāšanas laikā ražotais satur dažādus piesārņotājus, kas var būt kaitīgs ūdens organismiem un ūdens kvalitāte, piemēram, šķīdinātāji, smagie metāli un krāsas.
Tinte
Pēdējo desmit gadu laikā tintei ir pievērsta ļoti maza uzmanība, savukārt papīra ieguvei ir pievērsta liela uzmanība. Lito tipogrāfijas tinte ir iegūta no augu vai fosilās eļļas.
Pats par sevi saprotams, ka no fosilā kurināmā ražotā tinte nāk no neatjaunojamiem resursiem. Tā ražošanas rezultātā palielinās piesārņojums, tā lietošana var būt salīdzinoši bīstama, un tas izdala vielas, kas veicināt globālo sasilšanu.
Turklāt, apstrādājot pārpalikušo enerģiju no fosilās izcelsmes tintes pēc lietošanas, tiek patērēts vairāk enerģijas, un, pareizi atbrīvojoties no tās, palielinās piesārņojuma risks. Tā kā papīra “tintes noņemšanai” ir nepieciešams vairāk enerģijas un resursu, to kļūst grūtāk pārstrādāt.
Pāreja uz augu izcelsmes tintēm notiek jau desmit gadus vai ilgāk, taču jūs parasti nevarat uzzināt, ko konkrēti uzņēmumi izmanto, kamēr neesat jautājis, ja vien printeris aktīvi nereklamē savus vides aizsardzības akreditācijas datus.
Tie paši ISO standarti, kas attiecas uz citiem aspektiem krāsu kvalitātes vadība attiecas arī uz tintēm. Manuprāt, nav pamatota argumenta, ka tintes, kas izgatavotas no fosilā kurināmā, nodrošina kvalitāti.
Ir problēmas ar tintēm, kas izgatavotas no augu eļļas. Ir svarīgi jautāt printerim par izmantotās tintes veidu un tās īpašībām drukāšanai un videi, jo tie var saturēt šķīdinātājus, smagos metālus un citus potenciāli kaitīgus materiālus. Mēs nevaram pieņemt, ka tie ir izgatavoti no augu eļļas. Tas nav viss stāsts.
līme
Grāmatu iesiešanā bieži tiek izmantotas līmes uz želatīna vai naftas ķīmijas bāzes. Pēdējais ir apgrūtinošs, ja grāmatai kādreiz ir jābūt “vegānai”, jo želatīns ir dzīvnieku izcelsmes produkts, īpaši, ja to izmanto cieto vāku iesējumos.
Drukas uzņēmumi arvien vairāk izmanto “vegāniski apstiprinātu” printeru akreditāciju un polimēru līmes, kas nav iegūtas fosilā veidā.
Plastmasa
Reizēm plastmasu var atrast dažos iesiešanas materiālos, piemēram, lentes marķieros, galvas un astes lentēs un šujamos diegos. Ir iespējas izgatavot šīs sastāvdaļas tikai no tekstilšķiedrām.
Agrāk plastmasu parasti izmantoja laminātiem un iesaiņošanai (atsevišķu eksemplāru saraušanās iesaiņošanai vai dažādos veidos grāmatu nostiprināšanai transportēšanas laikā). Mūsdienās aizstājēji ietver celulozi, kukurūzas cieti, augu eļļu un citas organiskās bāzes sastāvdaļas; atkārtoti lietojamie konteineri ir vēl labāki.
4. Atrašanās vieta un transports
Transports ļoti maksā videi. Tagad es ticu, ka mēs visi to saprotam. Ir daudz ko teikt par vietējo ražošanu. Taču tas reti ir tik vienkārši, kā paziņot, ka ietekme uz vidi palielinās līdz ar attālumu.
Iespējams, izvēlaties “zaļāku” opciju, ja drukājat ļoti tuvu tirgum, kamēr vēl ir iespēja uzlabot. Var būt grūtāk salīdzināt vairāku tālāku risinājumu ietekmi uz vidi.
Jūsu produkta oglekļa izmaksas var būtiski ietekmēt transportēšanas veids — gaiss, ūdens vai dzelzceļš —, kas tiek izmantota resursu nogādāšanai vietā un pēc tam gatavās produkcijas piegādei.
Starptautiskie ceļojumi dažreiz apvieno vairākus transporta veidus, tostarp kravas automašīnas un dzelzceļu vai kuģus, tāpēc ir nepieciešama detalizēta analīze, lai jēgpilni salīdzinātu izvēli.
Ir arī iespējams, ka īsākā oglekļa pēda no tālākā varianta — izmantojot vairāk kravas ar vilcienu nekā ar kravas automašīnu — kompensēs garāko attālumu hipotētiskā salīdzinājumā starp diviem Eiropas tirgotājiem, kas sūta grāmatas uz Apvienoto Karalisti.
Lai arī cik biedējoši tas nešķistu, oglekļa aprēķini ir jāapspriež ar piegādātājiem tāpat kā ceļojumi ar lidmašīnu un citi privāti pārvadājumi.
5. Atkritumu radīšana un apglabāšana
Drukāšanas laikā rodas liels daudzums atkritumu, piemēram, iepakojuma materiāli, kasetnes, papīra pārpalikumi. Atkritumi, no kuriem netiek pareizi atbrīvoties, var veicināt vides piesārņojumu un pārpildīt atkritumu poligonus.
Papīra un tintes sadalīšanās var arī izdalīt metānu, spēcīgu siltumnīcefekta gāzi, kas veicina globālo sasilšanu.
Atcerieties, ka 2020. gadā vairāk nekā 2 miljoni tonnu papīra un kartona tika apglabāti poligonos tikai ASV. Tā ir liela izšķiešana no iespējas pārstrādāt un samazināt drukas negatīvo ietekmi uz vidi.
Turklāt nepareiza tintes un tonera kasetņu utilizācija var piesārņot ūdeni un augsni, apdraudot cilvēku veselību, kā arī vidi.
6. E-atkritumi no drukas iekārtām
Drukas iekārtu straujā novecošanās nepārtrauktas tehnoloģiskās attīstības dēļ rada elektroniskos atkritumus vai e-atkritumus. Bīstamās vielas, tostarp svins, dzīvsudrabs un kadmijs, kas atrodamas elektronisko atkritumu tvertnē piesārņot zemi un ūdeni ja tiek veikta nepareiza ārstēšana.
E-atkritumi ir jāpārstrādā un jāiznīcina atbildīgi, lai samazinātu tā negatīvo ietekmi uz vidi un veicinātu ilgtspējību.
Saskaņā ar Global E-waste Monitor 2020 datiem, 2019. gadā pasaulē radīto elektronisko atkritumu daudzums sasniedza rekordlielu skaitu 53.6 miljonus tonnu, no kuriem tikai 17.4% tika pārstrādāti.
Tā kā e-atkritumos atrodamie bīstamie savienojumi var iekļūt vidē un piesārņot augsni, gruntsūdeņus un pat gaisu, nepareiza e-atkritumu apsaimniekošana var radīt nopietnas sekas.
Šo vides apdraudējumu mazināšana prasa ieviest efektīvus e-atkritumu apsaimniekošanas risinājumus, piemēram, otrreizēju pārstrādi un atbilstošu apglabāšanu.
7. Poligrāfijas oglekļa pēdas nospiedums
Tas apraksta visu daudzumu siltumnīcefekta gāzēm izdalās izejvielu ieguves, ražošanas, transportēšanas un iznīcināšanas laikā drukāšanas procesā.
Oglekļa ietilpīgu materiālu izmantošana un atkarība no fosilā kurināmā enerģijas ietekmē oglekļa nospiedumu no drukāšanas. Lai mazinātu klimata pārmaiņas, drukāšanas darbībām ir jāsamazina oglekļa emisijas.
Vienas papīra loksnes izgatavošanas laikā izdalās aptuveni 2.5 grami oglekļa dioksīda, kas palīdz ilustrēt drukāšanas oglekļa pēdas nospiedumu. Kad tiek reizināti miljardiem pasaulē izdrukāto lapu, oglekļa emisijas strauji palielinās.
Poligrāfijas nozares kopējo oglekļa pēdu vēl vairāk ietekmē iespiedproduktu transportēšana un atkritumu izvešana.
8. Ilgtspējīga drukāšanas prakse
Par laimi, var veikt dažus pasākumus, lai samazinātu drukāšanas negatīvo ietekmi uz vidi. Ilgtspējīgu drukāšanas metožu ieviešana ir viena no praktiskām stratēģijām. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir izmantot papīru, kas ir sertificēts ilgtspējīgs vai iegūts no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem.
Samazinot vajadzību pēc svaigas celulozes, pārstrādāts papīrs palīdz ietaupīt kokus un samazina mežu izciršanu. Papīra saglabāšanas pasākumi var ietvert abpusējo drukāšanu un drukas iestatījumu optimizāciju.
Viens no veidiem, kā praktizēt drukāšanas ilgtspējību, ir augu izcelsmes tintes, nevis naftas tintes izmantošana. Tā kā tās ir iegūtas no atjaunojamiem resursiem, augu izcelsmes tintes izdala mazāk gaistošo organisko savienojumu (GOS), kas pasliktinās gaisa piesārņojums.
Turklāt, kaut arī nepietiekama, papīra atkritumu otrreizēja pārstrāde, tintes un tonera kasetņu pareiza utilizācija un atbildīgas drukāšanas prakses veicināšana privātpersonu un uzņēmumu vidū ir izšķiroši soļi ceļā uz ilgtspējīgāku poligrāfijas nozari.
Digitālās alternatīvas un elektroniski risinājumi
Pašlaik ir pieejamas metodes, kas var ievērojami samazināt drukāšanas kaitīgo ietekmi uz vidi, pateicoties pieaugošajam digitālo tehnoloģiju lietojumam.
Papīra patēriņu var samazināt un enerģijas patēriņu var samazināt, izmantojot digitālas alternatīvas, piemēram, e-grāmatas, tiešsaistes laikrakstus un digitālos dokumentus.
Elektronisko risinājumu ieviešana mājsaimniecībās, darbavietās un izglītības iestādēs var ievērojami samazināt papīra atkritumu daudzumu un tā negatīvo ietekmi uz vidi.
Padomājiet par digitālo alternatīvu priekšrocībām: e-grāmatas, nevis drukātas grāmatas lasīšana samazina CO2 emisijas gadā par aptuveni 25 mārciņām un novērš nepieciešamību pēc papīra ražošanas, nosūtīšanas un likvidēšanas.
Turklāt pieprasījumu pēc drukāšanas un fiziskās dokumentu uzglabāšanas var samazināt, izmantojot mākoņkrātuves un digitālās sadarbības iespējas. Pieņemot elektroniskus risinājumus un pārejot uz digitālām alternatīvām, cilvēki un organizācijas var krasi samazināt savu ietekmi uz vidi.
Atbildīga tintes un tonera lietošana
Izmantoto tintes un tonera kasetņu veids arī ietekmē to, kā drukāšana ietekmē vidi. Samaziniet savu ietekmi uz vidi, izmantojot videi draudzīgu tinti un toneri, kas izgatavoti no netoksiskām un atjaunojamām sastāvdaļām. Tintes kasetņu atkārtota izmantošana un pārstrāde var palīdzēt ietaupīt resursus un samazināt atkritumu rašanos.
Fakts, ka katru gadu tiek izmesti 500 miljoni tintes kasetņu, kalpo kā piemērs atbildīgas tintes un tonera izmantošanas nozīmei.
Tintes kasetņu atkārtota izmantošana un pārstrāde var palīdzēt samazināt atkritumu poligonos izmesto kasetņu skaitu, kā arī enerģijas un izejmateriālu daudzumu, kas nepieciešams jaunu kasetņu ražošanai.
Tintes un tonera ražošanas radīto ietekmi uz vidi var samazināt arī, izmantojot pārstrādātas kasetnes vai videi draudzīgus aizstājējus.
Secinājumi
Ir svarīgi izprast un risināt drukāšanas negatīvo ietekmi uz vidi. Drukas tehnikas būtiski ietekmē vidi, sākot no atkritumu rašanās un ūdens patēriņa līdz mežu izciršanai un elektroenerģijas patēriņam.
Mēs varam samazināt drukāšanas ietekmi uz vidi, ieviešot ilgtspējīgas drukas metodes, izmantojot digitālās alternatīvas, atbildīgi apsaimniekojot atkritumus un pieņemot pārdomātus lēmumus.
Lai noteiktu prioritāti ilgtspējīgai praksei visā poligrāfijas nozarē, privātpersonām, korporācijām un valdībām ir jāsadarbojas.
Turklāt ir ļoti svarīgi izglītot cilvēkus un organizācijas par to, kā drukāšana ietekmē vidi.
Ilgtspējīgāka stratēģija var ietvert lietotāju mācīšanu par atbildīgām drukāšanas metodēm, piemēram, tikai nepieciešamo drukāšanu, drukas priekšskatījumu izmantošanu, lai novērstu nevajadzīgas izdrukas, un veicināt digitālo koplietošanu un dokumentu arhivēšanu.
Drukāšanas ietekmes uz vidi samazināšanu lielā mērā var panākt arī ar valdības noteikumiem un tiesību aktiem.
Vides vadlīniju izstrāde poligrāfijas nozarei, stimulu piedāvāšana ilgtspējīgai darbībai un tiesību aktu īstenošana par pārstrādes un atkritumu apsaimniekošana var motivēt uzņēmumus izmantot zaļākas drukas metodes.
Ieteikumi
- 12 Atkritumu ietekme uz vidi un cilvēku veselību
. - 11 lielākās kodolatkritumu apglabāšanas problēmas un risinājumi
. - 8 Kodolatkritumu ietekme uz vidi
. - 8 Plastmasas ūdens pudeļu kaitīgā ietekme uz cilvēkiem
. - 3 Cūkkopības ietekme uz vidi
No sirds kaislīgs vides aizstāvis. Vadošais satura autors uzņēmumā EnvironmentGo.
Es cenšos izglītot sabiedrību par vidi un tās problēmām.
Tas vienmēr ir bijis par dabu, mums ir jāsargā, nevis jāiznīcina.