Katrs projekts, kuram ir potenciāls ietekmēt vidi, ir jāpakļauj ietekmes uz vidi novērtējuma procesam. Tas parasti tiek darīts, lai noteiktu tā ietekmes līmeni, gan pozitīvu, gan negatīvu.
Ietekmes uz vidi novērtējuma process (IVN process) darbojas vairāk nekā četrus gadu desmitus. Tās vēsture aizsākās 1962. gadā izdotajā Reičelas Kārsones Klusajā pavasarī, kurā pirmo reizi sabiedrības uzmanība tika pievērsta pesticīdu kaitīgajai iedarbībai. Pamazām dažādās valstīs sāka pieaugt bažas par iedzīvotāju skaita pieaugumu, urbanizāciju, industrializāciju un piesārņojumu.
ASV 1970. gadā tika parakstīts Nacionālās vides politikas likums (NEPA). NEPA bija pirmais vides tiesību akts, kas prasīja paziņojumus par ietekmi uz vidi (EIS) par ierosinātajiem projektiem, kas būtiski ietekmēs cilvēka vides kvalitāti.
Likums noteica, ka federālajām aģentūrām savos lēmumu pieņemšanas procesos ir jāintegrē vides vērtības, apsverot ierosināto darbību ietekmi uz vidi un saprātīgas alternatīvas šīm darbībām.
Arī Zemes dienas demonstrācija, ko aprīlī plānoja senators Geilords Nelsons, kurā piedalījās 20 miljoni ASV pilsoņu, noveda pie Vides aizsardzības aģentūras (EPA) izveides 1970. gada jūlijā.
Pēc ASV citas valstis, piemēram, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Kolumbija (1973–1974) un Filipīnas (1978), pieņēma ietekmes uz vidi novērtējuma procesu.
1981. gadā ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID) pārskatīja Nacionālās vides politikas likumu (NEPA). Līdz ar tās pārskatīšanu ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) kļuva par pilnvaru attīstības palīdzības projektiem. Šis bija pirmais mēģinājums ieviest IVN sistēmas attīstības palīdzības jomā
1989. gadā Pasaules Banka pieņēma IVN lielajiem attīstības projektiem, kuros aizņēmējai valstij bija jāveic IVN bankas uzraudzībā.
Saturs
Kas ir ietekmes uz vidi novērtējums?
Ietekmes uz vidi novērtējums ir starpdisciplinārs pakāpenisks ierosinātā projekta novērtēšanas process, ko koordinē atzītas iestādes, lai noskaidrotu projekta ietekmi (pozitīvo vai negatīvo) uz vidi, kurā tas tiks izvietots.
To definē arī kā pētījumu, lai prognozētu ierosinātās darbības/projekta ietekmi uz vidi.
UNEP definē ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) kā instrumentu, ko izmanto, lai noteiktu projekta ietekmi uz vidi, sociālo un ekonomisko ietekmi pirms lēmuma pieņemšanas.
Starptautiskā ietekmes novērtējuma asociācija to definē kā sistemātisku procesu, lai noteiktu pašreizējās vai ierosinātās darbības turpmākās sekas.
IVN pirmajos gados galvenā uzmanība tika pievērsta ierosināto projektu biofizikālajai ietekmei (ti, ūdens un gaisa kvalitāte, flora un fauna, klimats un hidroloģija utt.). Taču šodien IVN novērtē sociālo, veselības un ekonomisko ietekmi. Kopumā IVN tiek veikts konkrētiem attīstības projektiem, piemēram, atomelektrostacijām, lielu aizsprostu projektiem un mājokļu projektiem.
Ietekmes uz vidi novērtējums kā valsts instruments kontrolē cilvēka darbības uz vidi. Ietekmes uz vidi novērtējuma process ir atkarīgs no kompetentas valsts iestādes lēmuma.
IVN salīdzina dažādas projekta alternatīvas un cenšas noteikt to, kas atspoguļo labāko ekonomisko un vides izmaksu un ieguvumu kombināciju.
IVN ne tikai prognozē ierosinātā projekta ietekmi. Ja tas ir negatīvs, Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek ierosināti pasākumi negatīvās ietekmes mazināšanai un tiek prognozēts, vai būs būtiska nelabvēlīga ietekme uz vidi arī pēc ietekmes mazināšanas ieviešanas.
Ietekmes uz vidi novērtējuma process ir viens no veiksmīgākajiem 20. gadsimta politikas jauninājumiem vides saglabāšanā. Šis process sniedz galvenajiem projekta lēmumu pieņēmējiem atjauninātu informāciju par viņu lēmumu iespējamām sekām, pirms viņi pieņem šos lēmumus.
Tādējādi viņi ir atbildīgi par saviem lēmumiem. IVN process veicina informētu un caurspīdīgu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus cenšoties izvairīties no, samazināt vai mazināt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, apsverot alternatīvas iespējas, vietas vai procesus.
IVN ir vides novērtējuma aspekts. Lai gan vides novērtējums ir holistisks pētījums, IVN ir vērsts uz konkrētu projektu.
Ietekmes uz vidi novērtējuma nozīme
- Ietekmes uz vidi novērtējuma process tiek veikts projekta cikla sākumā, tādējādi iespējamās problēmas tiek atklātas laikus.
- Ietekmes uz vidi novērtējuma process nodrošina saikni starp ekonomisko attīstību un vides ilgtspējību. Tas arī ļauj mums sākotnējā posmā veikt projektu vides izmaksu un ieguvumu analīzi.
- Tas palīdz plānošanai un vadībai veikt ilgtermiņa pasākumus efektīvai apsaimniekošanai, kā arī vides saglabāšanai
- IVN ir potenciāli noderīga labas vides pārvaldības sastāvdaļa.
- IVN process ļauj projektu vadītājiem uzzināt, kuram projektam nepieciešama pilnīga pārbaude, lai novērstu kaitējumu videi.
- Palīdz novērtēt iespējamo ietekmi, kas attiecas uz vides likumdošanu, pamatojoties uz likumdošanas prasībām.
- IVN ne tikai identificē problēmas, bet arī nodrošina seku mazināšanas pasākumus jau iepriekš, lai paredzētu iespējamās katastrofas.
- Izmantojot ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, tiek aizsargāta un saglabāta bioloģiskā daudzveidība un biotopi. Tas tiek panākts kaitīgo projektu plānojumu un metožu dēļ, tiek nodrošinātas alternatīvas.
- IVN prognozē ierosinātā projekta negatīvo vai pozitīvo ietekmi. Tas veicina tādu projektu īstenošanu, kas pozitīvi ietekmē vidi, un attur no destruktīvu projektu īstenošanas.
- IVN piedāvā iespējamās, drošākas vai mazāk kaitīgas alternatīvas, kas aizstāj vairāk kaitīgo projektu projektus un metodes.
- IVN izstrādā vides pārvaldības plānu un kopsavilkumu plašai sabiedrībai, kas nav saistīta ar tehnoloģijām.
- Kopienu un citu ieinteresēto pušu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā IVN laikā palīdz mazināt ar attīstības projektiem saistītos konfliktus.
- IVN veicina optimālu resursu izmantošanu un projekta laika un izmaksu ietaupījumu
- Tas veicina videi draudzīgu projektu īstenošanu
Ietekmes uz vidi novērtējuma likums
IVN likums tika izveidots 1992. gadā. Likums skaidri nosaka IVN prasības, kā ir un kā nevajadzētu veikt IVN, kas to veic, projekti, kuriem nepieciešams IVN un kuri nav.
Saskaņā ar likumu IVN nav nepieciešams, ja ierosinātais projekts ir iekļauts projektu sarakstā ar minimālu ietekmi uz vidi saskaņā ar apstiprinātās aģentūras vienošanos; projekts īstenojams valsts ārkārtas situācijā, kuras novēršanai valdība ir veikusi pagaidu pasākumus; projekts īstenojams, reaģējot uz apstākļiem, kas pēc aģentūras ieskata ir sabiedrības veselības vai drošības interesēs.
Likumā arī ieteikts IVN veikt mājokļu, zivsaimniecības, lauksaimniecības, ūdensapgādes, atkritumu apstrādes un apglabāšanas, transporta, kūrortu un atpūtas attīstības, dzelzceļa, karjeru, elektroenerģijas ražošanas un pārvades, kalnrūpniecības, naftas, ostu, infrastruktūras, rūpniecības, mežsaimniecības, meliorācija, lidosta, drenāža un apūdeņošana. Specifikācijas var redzēt uz http://faolex.fao.org/docs/pdf/nig18378.pdf
9 Ietekmes uz vidi novērtējuma procesa posmi
- Projekta identifikācija un definīcija
- Skrīnings
- Darbības joma
- Pamatpētījums
- Ietekmes analīze
- Ietekmes mazināšana
- IVN ziņojums
- IVN ziņojuma projekta izskatīšana
- Lēmumu pieņemšana
Ietekmes uz vidi novērtējuma procesa posmi dažādās valstīs atšķiras. Tomēr pamata posmi ir jāpiemēro kā labas prakses standarts. Šie posmi, kas ir kopīgi visās IVN struktūrās, ir pārbaude, tvēruma noteikšana, ietekmes analīze, mazināšanas pasākumi, ziņošana, pārskatīšana, lēmumu pieņemšana un audits. Ietekmes uz vidi novērtējuma procesa posmus nosaka valsts vai donora prasības.
1. Projekta identifikācija un definīcija
Šis posms šķiet nenozīmīgs, bet var kļūt sarežģīts īpaši lieliem un vairākiem projektiem. Piedāvātais projekts ir nosaukts un īpaši definēts, lai precīzi noteiktu iespējamās ietekmes zonu un iekļautu darbības, kas ir cieši saistītas ar piedāvājumu, lai tiktu izvērtēts viss ietekmes uz vidi apjoms.
2. Skrīnings
Skrīnings tiek veikts, lai noteiktu, vai projektam ir nepieciešams IVN, un veicamā novērtējuma līmeni. IVN sliekšņa prasība var būt atkarīga no projekta naudas vērtības, projekta ietekmes vai projekta veida. Dažās vietās ir saraksts ar projektiem, kuriem nepieciešams IVN.
Kad projekta priekšlikums ir iesniegts aģentūrai, kas atbild par IVN konkrētā jomā, aģentūra nosūta pārstāvi pie projekta virzītāja. Viņi apspriež tādas tēmas kā projekta iemesls, apjoms, izmaksas, galvenās ieinteresētās puses, iebildumi un to, vai dažas projekta daļas ir apspriežamas. IVN aģents arī apsver un iztaujā visus cilvēkus, kas ir atbildīgi par dažādām projekta kategorijām, lai precīzi novērtētu, kāda būs visa projekta ietekme.
Skrīninga laikā ir ļoti nepieciešams ceļojums uz vietu. Tiek ņemta informācija, piemēram, precīzas vietnes koordinātas. Tiek veikti arī in situ testi, tiek uzņemti objekta un apkārtējās vides attēli. Tas padarīs projektu reālistiskāku un viegli novērtējamu, atrodoties prom no vietnes.
Šajā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa posmā tiek pētīti arī projektam piemērojamie noteikumi. Tas ir svarīgi, jo šie noteikumi varētu arī noteikt, vai ir nepieciešams pamata vai pilna mēroga ietekmes uz vidi novērtējums.
Skrīnings atvieglo apzinātu lēmumu pieņemšanu. Tas nodrošina skaidru, labi strukturētu, faktisku analīzi par ierosināto darbību ietekmi un sekām. Šī procesa laikā tiek izsijāti vides, sociāli un ekonomiski nepamatoti projekti
Projekta ietekme uz vidi laika gaitā var mainīties. Tāpēc pārbaudes posmā, kā arī visa IVN procesa laikā ietekme tiek ņemta vērā visā projekta darbības laikā, sākot no būvniecības fāzes līdz darbībai un pēc slēgšanas.
3. Tvēruma noteikšana
Tvēruma noteikšana ir ietekmes uz vidi novērtējuma procesa posms, kas plašākai sabiedrībai un NVO informē par ierosināto projektu un ļauj tām izteikt savu viedokli par projektu. Tvēruma noteikšanas laikā tiek identificēti galvenie jautājumi un ietekme, kas būtu jāturpina izmeklēt. Šīs identifikācijas pamatā ir likumdošanas prasības, starptautiskās konvencijas, ekspertu zināšanas un sabiedrības iesaiste. Tiek noteikta arī pētījuma robeža un laika limits.
Aptvēruma darbības ietver arī galveno ieinteresēto pušu identificēšanu un iepazīstināšanu ar projektu un ieinteresēto personu sarakstu, svarīgāko jautājumu, vērtību un problēmu izcelšanu, kurām IVN laikā jāpievērš uzmanība, lēmuma pieņemšanu par projekta turpināšanu vai nē, atrašanu. alternatīvus projektus vai vietas projektam, iekļaujot drošības pasākumus projekta izstrādē vai nodrošinot kompensāciju par nelabvēlīgu ietekmi, nosakot visas politikas, noteikumus un detalizētus novērtējuma aspektus un visbeidzot, lai iegūtu ietekmes novērtējuma darba uzdevumus (TOR). .
TOR kalpo kā ceļvedis IVN sagatavošanai. Ideāls TOR aptver visas problēmas un ietekmes, kas tika konstatētas darbības jomas noteikšanas procesā.
TOR satur šādu informāciju:
- Projekta apraksts
- Par IVN procesa pārraudzību un lēmumu pieņemšanu atbildīgo aģentūru vai ministriju saraksts
- Projekta vieta (saukta arī par "ietekmes zonu")
- IVN prasības piemērojamajos normatīvajos aktos
- Ietekme un jautājumi, kas jāizpēta
- Jāprojektē seku mazināšanas un/vai uzraudzības sistēmas
- Sabiedrības iesaistīšanas noteikumi
- Galvenās ieinteresētās personas
- IVN procesa pabeigšanas termiņš
- Paredzamais darba produkts un nodevumi.
- IVN budžets
TOR projektu var darīt pieejamu sabiedrībai, lai tā varētu to pārskatīt un sniegt komentārus.
4. Sākotnējais pētījums
Šajā posmā tiek veikta visaptveroša projekta vietas un tās vides izpēte. Pētīto komponentu vidū ir fizikāli ķīmiskā vide (klimats, meteoroloģija, ģeoloģija, augsnes tips un izplatība, gruntsūdeņu īpašības, gaisa kvalitāte un trokšņa līmenis); bioloģiskā vide (floras un faunas savvaļas īpašību izvietojums un izplatība); sociāli ekonomiskie un veselības apstākļi, kas raksturo cilvēku un viņu vides demogrāfiju, kultūru, kultūras mantojuma vietas, sociālo un veselības stāvokli.
Sākotnējos datus var iegūt no literatūras, lauka apsekojumiem, mērījumiem un reprezentatīvu paraugu vākšanas utt.
5. Ietekmes analīze
Šeit tiek identificēta un prognozēta visa ierosinātā projekta būtiskā ietekme uz vidi, sociālā un ekonomiskā ietekme, tostarp detalizēta alternatīvu izstrāde projekta izstrādei.
6. Ietekmes mazināšana
Galu galā ietekmes ir prognozētas un apzinātas, ieteicamas darbības, lai samazinātu videi nodarīto kaitējumu un izvairītos no piedāvātā projekta iespējamām nelabvēlīgajām sekām.
7. IVN ziņojums
Pēc šiem iepriekš apspriestajiem posmiem tiek sagatavots ziņojums, kas pazīstams kā IVN ziņojuma projekts. To sauc par projektu, jo tas nav apstiprināts. Ziņojums kalpo kā lēmumu pieņemšanas instruments sabiedrībai un kā ceļvedis ierosinātājam, īstenojot projektu. Šo iemeslu dēļ ziņojums ir jāraksta tā, lai tas būtu saprotams visiem, ievērojot tradicionālos standartus un starptautisko labāko praksi.
Ziņojumā sniegts kopsavilkums par ietekmes uz vidi novērtējuma procesu. Tas sākas ar projekta kopsavilkumu un beidzas ar informāciju par vides pārvaldības plānu (EMP), kas vadīs projekta izpildi.
8. IVN ziņojuma projekta izskatīšana
Šajā pārskatā tiek pārbaudīta IVN ziņojuma projekta atbilstība un efektivitāte un sniegta lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija.
IVN ziņojuma pārskatīšana tiek pakļauta iekšējai pārskatīšanai, ārējai pārbaudei un oficiālai publiskai uzklausīšanai. Iekšējo pārbaudi veic atlasīti regulatīvās aģentūras eksperti. Ārējo pārbaudi veic profesionāļi ārpus regulatīvās aģentūras. IVN projekta kopijas tiek nosūtītas šiem ekspertiem (īpaši akadēmiskajām aprindām) pārskatīšanai un atsauksmju sniegšanai.
Publisku uzklausīšanu rīko ieinteresētās puses — tās, kuras projekts vienā vai otrā veidā ietekmēs. Tas ietver kopienas locekļus, kur projekts tiks izvietots, NVO, vietējās pašvaldības utt.
Ieinteresēto pušu iesaistīšanās sniedz daudz priekšrocību. Tas palīdz projektam savienot tradicionālās zināšanas par vidi. Tas papildina IVN ziņojumu. Tas arī dara zināmu kopienas viedokli par projektu un novērš haosu, kas saistīts ar attīstības projektiem.
9. Lēmumu pieņemšana
Šajā posmā projektu var apstiprināt, noraidīt vai veikt turpmākas izmaiņas. Projekts tiek apstiprināts, ja IVN komanda ir novērsusi visas pārskatīšanas laikā radušās bažas vai ja visas būtiskās nelabvēlīgās ietekmes ir pienācīgi mazinātas. Ja šie faktori nebūs spēkā, projekts netiks apstiprināts.
Kad projekts ir apstiprināts, regulatīvā iestāde iesniedz iesniedzējam paziņojumu par ietekmi uz vidi. Šis sertifikāts ir atļauja ierosinātājam uzsākt savu projektu.
Pēc tam, kad projekts ir nodots ekspluatācijā, tiek sākta pēcpārbaude vai audits. Projekti tiek uzraudzīti, lai nodrošinātu, ka to ietekme nepārsniedz juridiskos standartus. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošana notiek IVN ziņojumā aprakstītajā veidā.
FAQ
Kas var veikt IVN?
Atkarībā no ieviestās IVN sistēmas IVN veic vai nu (1) valsts aģentūra vai ministrija, vai (2) projekta iesniedzējs.
Ja IVN tiesību akti atļauj, jebkura puse var izvēlēties nolīgt konsultantu, lai sagatavotu IVN vai veiktu noteiktas IVN procesa daļas, piemēram, sabiedrības līdzdalību vai tehniskos pētījumus.
Kurās valstīs ir ieviests IVN?
Visas valstis veic IVN lielajiem projektiem.
Kas sagatavo IVN ziņojumu?
IVN ziņojumu sagatavo puse, kas veic IVN procesu. Tā varētu būt regulatīvā aģentūra vai projekta ierosinātājs.
Cik ilgi var ilgt IVN process?
Kā norāda Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, “IVN ilgums būs atkarīgs no izskatāmās programmas, plāna vai projekta. Tomēr process parasti ilgst no 6 līdz 10 mēnešiem no sagatavošanas līdz pārskatīšanai.
Ieteikumi
- 6 populārākie videi draudzīgie enerģijas avotiAvotsSkābs25 vides likumi Nigērijā
- Lietas, kas jāpatur prātā, veidojot saules ielu apgaismojuma sistēmu
- Droša vide, ieguvums, ko vērts nopelnīt
- 7 Vides pārvaldības principi
- 25 vides likumi Nigērijā
- To projektu saraksts, kuriem nepieciešams IVN